Galvenā doma
Vizuālā valoda ir apzināti vienkārša. Vēdekli, lodi vai bloku publika atpazīst uzreiz, tāpēc var izbaudīt pārvērtību, neatminot sarežģītu stāstu.
Solo daļās katra forma kļūst par jaunu rotaļlietu — to ar kustību var atvērt, savākt, pastumt vai palaist.
Kad ienāk trīs dejotāji, spēle kļūst kopīga. Atsevišķas pozīcijas sāk atsaukties cita citai, bet ģeometrija kļūst par kopīgu, nevis personisku noteikumu.
Spilgtās krāsas saglabā atvērtu, draudzīgu toni un pārvērš tehnoloģiju atklājumu telpā, nevis aukstā mašīnā.
Darbs svin iztēli kā spēju mainīt kombinācijas — ņemt ierastas formas un atkal vaicāt, ko vēl tās varētu paveikt.