Galvenā doma
Akvarelis neslēpj pieskāriena pēdas. Viens tonis ieplūst otrā, un to sastapšanās rada trešo sajūtu, ko neviena krāsa viena pati nespētu noturēt.
Dejotāji šo domu atklāj ar attālumu un atbildi. Viena kustība sāk frāzi, otra to pieņem, maina virzienu vai ļauj tai turpināties ekrānā.
Viļņi nozīmē pārmaiņas bez izdzēšanas. Tas, kas bija iepriekš, paliek redzams zem jaunā slāņa — gluži kā dzīvē uzkrātā pieredze.
Apļveida gaisma rada atgriešanās un atpazīšanas brīžus. Duets var atdalīties, taču vizuālās līnijas turpina atcerēties saikni.
Darbs atrod skaistumu atvērtībā: spēkam nav vajadzīga necaurlaidīga robeža, bet identitāte var kļūt dziļāka jēgpilnā sastapšanās reizē.