Galvenā doma
Ansamblis sāk ar kārtības ieviešanu. Skaidri attālumi un sinhroni žesti sniedz publikai stabilu vizuālo sistēmu.
Tad ģeometrija šo sistēmu pārbauda — maina mērogu, virzienu un augšējo un apakšējo ekrānu attiecības.
Atsevišķi stari nošķir katru dejotāju, bet produkta attēli pārvirza uzmanību no priekšnesuma uz informāciju.
Zilās lodes atgriež ansambli kopīgā režģī: katram izpildītājam ir savs lauks, tomēr viņš paliek vienas kompozīcijas daļa.
Darbs apvērsumu uztver kā jaunu skatījumu: ritms paliek disciplinēts, lai gan apkārtējā pasaule atkal un atkal piedāvā citu leņķi.